SECINĀJUMI
Nevar nepiekrist, ka ierēdņu skaitam bija vajadzīgs samazinājums, lai sekotu citām Eiropas valstīm ar lietderīgāku valsts pārvaldes izmantošanu, taču manuprāt šis ierēdņu daudzums ir tikai aisberga redzamā daļa. Latvijā trūkts jaunu speciālistu, kas valsts pārvaldē varētu viest pārmaiņas. Lielākajai daļai civildienestu ierēdņu jau tuvojas pensionēšanas vecums un šī situācija rada bažas ar ilgtermiņa spēju, institucionālo stabilitāti un pakalpojumu kvalitāti. Vajadzētu ieviest efektīvu stratēģiju lai piesaistītu talantus, nodrošināt zināšanu pārnesi un piedāvātu karjeras attīstību. Kā arī būtiski būtu jāpievēršas problēmai „pazīšanas principam”, kad darbā valsts sistēmā tiek iekārtoti draugi, vai ģimenes locekļi, ar vai bez vajadzīgām zināšanām. Ko gribētos atzīmēt kā pozitīvo, to ka Latvijas valsts pārvalde cenšas sekot līdzi inovācijām un liela daļa pakalpojumu ir pieejama interneta vidē.
…
