Siltumnīcas efekts

Siltumnīcas efekts - raksturo vispārēju Zemes sasilšanu oglekļa dioksīda pastiprinātas uzkrāšanās dēļ, kurš absorbē infrasarkano starojumu un kavē tā normālu atstarošanos kosmosā.
Galvenās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG) ir: oglekļa dioksīds, metāns, slāpekļa oksīds, hidrofluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds.
Siltumnīcas efekta radīšanā visbūtiskākā ir ogļskābā gāze, kas dod 60 procentus šī efekta, bet metāns – 17 procentus.
Cilvēku saimnieciskā darbība ir veicinājusi klimata pārmaiņas. Pēdējo 20 gadu laikā ¾ antropogēno CO2 izmešu atmosfērā ir radušies fosilā kurināmā dedzināšanas dēļ. Līdzšinējā cilvēku izvēle ir novedusi pie būtiska siltumnīcas efekta gāzu izmešu palielinājuma.
Ar cilvēka darbību tieši vai netieši izskaidrojamas:
Klimata pārmaiņas, kas izmaina Zemes
atmosfēras sastāvu un papildus klimata
dabiskajām pārmaiņām novērotas noteiktos
laika periodos.
Vidējās Zemes temperatūras
paaugstināšanās par 0,3 – 0,6 º C
pēdējo 100 gadu laikā
Galvenie, klimata pārmaiņas raksturojošie, rādītāji:
Tiešie:
Saules radiācijas un spīdēšanas ilgums
temperatūra
mākoņainība
nokrišņi
sniega sega
Netiešie:
ledus režīma rakstura izmaiņas
upju noteces izmaiņas
jūras līmeņa izmaiņas
izmaiņas veģetācijas raksturā.
Cits variants
Nesen klimata pētnieki sev par pārsteigumu pamanīja, ka Pasaules okeāna virsējie slāņi sākuši atdzist. Pēc Abdusamatova domām šis fakts ir pierādījums tam, ka globālais siltuma maksimums jau ir sasniegts un pēc sasilšanas sekos temperatūras pazemināšanās.

Jau 2012 – 2015 gados sāksies lēna temperatūras samazināšanās. Ap 2040. g. Saule izstaros minimālo enerģijas daudzumu, kas novedīs pie temperatūras krituma 2055 – 2060 gados. Temperatūras izmaiņas būs līdzīgas tām, kādas norisinājās 1645 – 1715 gados Eiropā, Ziemeļamerikā un Grenlandē Saules aktivitātes Maunderas minimuma laikā. Toreiz Holandē sasala visi kanāli, Grenlandē daļai iedzīvotāju nācās pārcelties ledāju dēļ, Londonā sasala Temza, bet Parīzē – Sēna. Šāds stāvoklis ilgs ap 50 gadiem, un tikai 22. gadsimta sākumā temperatūra pakāpeniski palielināsies.

Minēto iemeslu dēļ Kioto protokols nav vajadzīgs un tas ir jāatliek vismaz uz 100 gadiem – Zemes globālā temperatūras pazemināšanās notiks arī bez ierobežojumiem uz "siltumnīcas" gāzu izplūdi rūpnieciski attīstītās valstīs. …