Komerctiesības

konkrētam lokam – komersantiem (speciāls subjektu loks; galvenais adresāts), speciāla privāto tiesību nozare
Komerclikuma regulējums nosaka skaidras komerctiesību robežas:
vispārīgas tēmas – klasiskās komerctiesības
sabiedrību tiesības
koncernu tiesības – pēc tradīcijas [kas gan regulētas atsevišķa likuma)
doktrīna par komercdarījumiem ari tradīcija, bet Komerclikumā nav)
KCL stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī, līdz 2005. gada 1. janvārim spēkā visādi likumi par uzņēmējdarbību, arī CL regulē. Liela vācu komerctiesību ietekme.
Regulē tiesiskās attiecības, kas rodas sakara ar komercdarbību
Nepieciešamība – attīstītas tirgus ekonomikas funkcionēšana:
Civillikuma regulējums [2321.p.] – ir atsauces uz tirdzniecības likumiem
Līdzšinējas uzņēmējdarbības likumdošanas trūkums = ārzemju investori neapmierināti
ES regulējums – pārsvarā direktīvas sabiedrību tiesību jomā. ES nav mērķa unificēt.
Priekšmets: komercdarbība – darbība, ko veic komersants. Jēdziens tirdzniecība ir plašāks par komercdarbību. Komerctiesības: tiesību nozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas sakarā ar komercdarbības veikšanu (I republikas laikā – tirdzniecības tiesības)
CL piemērojams tik tālu, cik tālu savādāk neregulē Komerclikums 3. pants). Cieši saistīti, subsidiāri piemērojamas vispārējās civiltiesību normas – speciālās privāttiesības
KCT satur izņēmumus no CT regulējuma,
modificē CT regulējumu
paredz vispārējās CT nepastāvošu regulējumu. Specialās pārstāvības izpausmes: pārstāvība uz prokūras pamata, sabiedrību tiesības.
Ja KCL nav spec. regulējuma, tad piemēro CL.
Galvenais adresāts – speciāli privāttiesību subjekti – komersanti. Arī nekomersanti. Izņēmumi:
3.p.3.d [ja likums to īpaši paredz] – uz nekomersantiem vai saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība attiecas tikai rad, ja likums to īpaši/tieši paredz.
Komercdarījumu daļa [ tikai projekts] – normas par komercdarījumiem ir piemērojamas arī tad, ja tikai viena no pusēm ir komersants. Taču nedrīkst pasliktināt nekomersanta kā patērētāja stāvokli (prioritāras normas). Šīm normām ir atšķirīgi mērķi (KCT – lai atvieglotu komercapgrozību)
Uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziens kā komercdarbība. KD viens no UD veidiem. Uzņēmējdarbība: komercdarbība un aroddarbība (bet Gobzems par to nav pārliecināts)…