1. Aprakstu savu personīgo viedokli par - „Likums un Morāle” .
Likums ir likumdevēja vai citas valsts varas augstākās iestādes normatīvais akts, kam piemīt vislielākais juridiskais spēks. Likums tiek izdots pamatojoties uz konstitūciju noteikto kārtību. Būtiski ir arī tas, ka ar likumu tiek regulētas svarīgākās sabiedriskas attiecības.
Morāle ir sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga noteikumu, normu, principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Latīņu cilmes vārds mos, (ģen. mores) ar nozīmi “tēls’’, “veids’’, “raksturs”, “paradums’’, “uzvedība’’, “iekšējā daba’’. Morāle praksē neeksistē tīrā veidā, bet gan sarežģītā saistībā ar citām parādībām gan kā to papildinājums, gan motivējums un vērtējums. Morāle ir gan īpatni nošķirta, gan arī saistīta ar citām parādībām. Tā ir saistīta ar cilvēku parastajiem darbības veidiem: rotaļu, mācību procesu, tiešo darbu, saskarsmi, cilvēku attiecībām, komunikāciju. Visizteiktākās morāles iezīmes cilvēku savstarpējās attiecībās ir pašaizliedzībai, nesavtīgai rīcībai, kas parasti ir saistīta ar līdzcietību, iejūtību un solidaritāti. Morāle ir atkarīga no dažādiem kultūras apstākļiem.
Manuprāt, domājot par likuma un morāles saistību, der ņemt vērā morāles un ētikas jēdzienu saistību un atšķirību — kā viens, tā otrs attiecas uz indivīdu savstarpējo attiecību kontroli un taisnīguma uzturēšanu. Taču, ja par ētiku biežāk runā kā par saistāmu ar katra atsevišķa indivīda nostāju dažādos jautājumos, tad morāle vairāk attiecas uz sabiedrības nostāju kopumā. Līdzīgā kārtā arī likums attiecas uz indivīdu savstarpējo attiecību kontroli un taisnīguma uzturēšanu, bet pretendē uz to, ka pauž sabiedrības nostāju kopumā.
…
