Tiesības ir politiskās sabiedrības normatīvo funkciju izpausme. Katra politiskā sistēma, katra valsts izstrādā savas tiesības atkarībā no tās rakstura, stāvokļa un attīstības, tās filozofijas, ideoloģijas, ticības un mērķiem. Taču šādi apstākļi var būt radniecīgi konkrētam reģionam vai valstu grupai. Rezultātā var veidoties arī radniecisku nacionālo tiesību sistēmu kopas.
Mūsdienu pasaulē pastāv šādi tiesību loki:
1.Romāņu - ģermāņu;
2.Anglo - sakšu;
3.socialistisko tiesību;
4.islama tiesību;
5.austrumāzijas;
6.hinduistisko tiesību;
7.Āfrikas tradicionālo tiesību loks.
Tā kā Latvija tiek pieskaitīta pie t.s. jauktās tiesību sistēmas, t.i. kaut arī tiesību normu teksta līmenī Latvija iekļaujas kontinentālajās Eiropas jeb romāņu – ģermāņu tiesību lokā, tomēr šīs normas joprojām tiek lietotas pēc sociālistiskās metodoloģijas. Lai tiesību normas būtu pareizi pielietotas, ir nepieciešama skaidrība par attiecīgajā valstī pastāvošajām tiesību sistēmām un to avotu veidiem. Tāpēc šajā darbā noskaidrosim par pastāvošajam tiesību sistēmām, vislielāko uzmanību pievēršot vislielākajām tiesību lokiem - romāņu - ģermāņu un anglo -sakšu sistēmām un pārējās apskatot nedaudz.
Analizējot mūsdienu tiesību sistēmas, tās skatīsim pēc to kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm nedaudz ietverot arī vēsturisko attīstību, pēc to lomas un vietas normatīvajos aktos.…
