Satversme garantē tiesības jebkuru strīdu izšķirt tiesā. Valsts tiesu sistēma ir pārslogota, tāpēc aizvien lielāku popularitāti iegūst šķīrējtiesas. Šķīrējtiesa nav valsts institūcija, bet gan privāttiesību subjektu izveidota domstarpību risināšanas iestāde. Ja personas vienojas, ka viņu iespējamos strīdus risinās šķīrējtiesa, šo norunu var ietvert vai nu atsevišķā līgumā, vai arī tā dēvētajā šķīrējtiesas klauzulā – vienā līguma punktā. Ir vairāki gadījumi, kad Civilprocesa likums neļauj strīdu risināšanai izvēlēties šķīrējtiesu. Piemēram, ja viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde; ja strīds attiecas uz darba tiesībām; ja aizskartas maksātnespējīgas sabiedrības intereses; ja ir runa par izlikšanu no dzīvojamām telpām; patērētāju konfliktu risināšanai. Ja līgumā ir noteikta šķīrējtiesa, līgumā ir jābūt precīzi norādītam tās nosaukumam. Latvijā pašlaik darbojas vairāk nekā 120 šķīrējtiesas, tāpēc vēlams ierakstīt tās reģistrācijas numuru un pat adresi. Šķīrējtiesas nav tik noslogotas kā valsts iestādes, tāpēc var ātri izskatīt lietas. …
