Esmu saskārusies ar uzņēmumu neētisku rīcību ārvalstīs. Kad biju Parīzē pirms 2 gadiem, vakarā, kad vēl bija vairākas stundas jāgaida līdz autobusam, kas aizvedīs uz lidostu, nolēmām ieiet kādā bārā. Esot pie bāra un apskatot pie bāra novietoto dzērienu karti konstatējām, ka cenas mums ir pieņemamas un varam atļauties pa kādam kokteilim un padejot, kamēr gaidām autobusu. Ieejot iekšā, iekārtojoties pie galda, mums atnesa dzērienu karti – tajā dzērieni maksāja vairākas reizes dārgāk. Mēs sapratām, ka nav reāli vispār nopirkt tik dārgus dzērienus un dēvāmies prom. No šīs situācijas var secināt, ka uzņēmuma prakse ir ievilināt klientus ar zemākas cenas reklāmu pie bāra un tad pēc tam piedāvāt dzērienus par daudz dārgākām summām. Šī situācija tieši atspoguļo biznesa ētikas principu trūkumu – nepatiesas informācijas (cenas) par savu produktu sniegšana potenciālajam klientam.
Kopumā varu teikt, ka organizācijas ir ētiskas, jo šīs situācijas nebija viegli atcerēties un pagāja vairākas dienas, kamēr atcerējos par šīm situācijām, turklāt vairāk piemēru man būtu ko uzrakstīt tieši par organizāciju ētisku rīcību. Parasti arī cenšos pasargāt sevi, pētot uzņēmumus un to reputāciju, kā arī piedāvājumu – pakalpojumu, produktu, ko tās pārdod.
…
