Sevišķie dāvinājuma līguma veidi

Secinājumi
1) Dāvinājuma līgums ir līgums, kurš ir bijis zināms jau no romiešu tiesību laikiem, saglabājies līdz mūsdienām un ir kļuvis par zināmu līgumu veidu;
2) Dāvinājuma līguma svarīgākā pazīme ir, ka tas ir bezatlīdzības līgums;
3) Dāvinātājam ir tiesības nepieciešamības gadījumā atsaukt dāvinājumu, tas nozīme, ka dāvinājuma līgums nav tas labākais veids kā iegūt īpašuma tiesības.
4) Uzrādāmās prasības dāvinājuma līguma formai ir atkarīgas no dāvinājuma līguma ainas un no dāvinājuma objekta.
5) Dāvinājuma līgums rada tiesību prasīt dāvanas nodošanu, nevis lietu tiesību un šādas prasījuma tiesības var pāriet uz mantiniekiem, ja apdāvinātais mirst, nesaņēmis dāvinājumu natūrā.
6) Dāvinājuma priekšmets ir piešķīrums, kura rezultātā samazinās dāvinātāja manta un palielinās apdāvinātā manta un abi līdzēji ir vienojušies, ka piešķīrums notiks bez maksas.
7) Dāvinātāja atbildības apjoms līguma bezatlīdzības rakstura dēļ ir mazāks salīdzinājumā ar pārdevēja atbildību.
8) Katram dāvinājumam var pievienot sevišķu uzlikumu, ar kuru vai nu tuvāk norādīts, kādā kārtā vai kādam mērķim apdāvinātam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī aprobežotas tiesības ilgums tādā kārtā, ka apdāvinātam uzlikts pienākums atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam.
9) Manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi.
10) Dāvinājuma līguma noslēgšana CL 1915.p. atspoguļo, ka dāvinājums ir divpusējs darījums, līgums, kurā vajadzīga abu pušu piekrišana.
…