Tiesību normas orientē un Labā, morāli, Pareizā ideju, kas vēršas pie konkrēta cilvēka sirdsapziņas. Jautājums par tikumiski Labo rodas katram cilvēkam, un viņš nespēj no tā izvairīties, jo runa šajā gadījumā ir pārcilvēka primāro (nemotivēto) rīcības orientāciju. „Pareizas”, cilvēka dabai atbilstošas tikumības mērauklas un principi nodrošina šo orientāciju un reizēm arī garīgās veselības nosacījumi.1
Pastāv izplatīts uzskats, ka par tikumiski Labo un morāli nevar pateikt neko vispārīgu, jo apziņa ir pilnīgi individuāla un katrs ar to saprot kaut ko citu. Katrs cilvēks patiesām sev rada nedaudz citādus, individuāli ievirzītus priekšstatus par tikumiski Labo vai apgalvo, ka viņa tādi ir. Un tomēr (saskaņā ar Rūdolfu fon Jēringu) par spīti daudzajiem individuāliem variantiem beigās tomēr vienmēr ir iespējams postulēt vispārējus apziņas principus, kuri ir pieņemami patiešām daudziem cilvēkiem, tādejādi šķiet iespējams radīt vispārēju (izskaidrojamu un pieņemamu) ētiku.…
