Latvija jau desmit gadus ir neatkarīga republika, taču vēl joprojām tiek veidoti jauni un pilnveidoti agrāk pieņemti likumi, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību un veicinātu valsts ekonomisko attīstību.
Viens no valsts attīstības priekšnoteikumiem ir saliedēta sabiedrība, kas spēj aktīvi iesaistīties valsts dzīves veidošanā. Sabiedrība, kas ir ieinteresēta pildīt tai uzliktos pienākumus un kas apzinās savas tiesības, kādas tai garantē valsts. Latvijā kā relatīvi jaunā valstī šis jautājums ir aktuāls, ik dienu tiek domāts par to, kā veiksmīgāk un ātrāk izveidot integrētu un saliedētu sabiedrību. Šī jautājuma aktualitāte bija primārais iemesls, kāpēc es izvēlējos rakstīt par pilsonības tiesisko reglamentāciju Latvijas Republikā un par pilsoņu tiesībām un pienākumiem.
Galvenais informācijas avots darba izstrādē ir Pilsonības likums, daudz ziņu un faktu par šo tēmu sniedz prese, taču visplašāk par jautājumiem, kas bija neskaidri atbildes guvu Naturalizācijas pārvaldes informācijas centrā. Biju patīkami pārsteigta, ka informācijas centra darbinieki bija tik laipni un pretimnākoši. Tas vieš cerību, ka nākotnē ar Valsts iestāžu darbiniekiem mums neasociēsies drūmas un nelaipnas sejas, kas sniedz tik pat nelaipnas atbildes.…
