Motivācijas teorija

Kas ir motivācija?
V.Praude un J.Beļčikovs savā grāmatā „Menedžments” to skaidro šādi: „Motivējums ir noteiktu motīvu komplekss, kas veicina cilvēku rīcību noteiktā virzienā”, un ka: „Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus”.
Grāmatas autori atzīmē, ka darba devēji bieži domā, ka uz papīra labi izstrādāts plāns un efektīvi sakārtota organizācijas struktūra darbosies pati no sevis. Praksē notiek tā, ka plānojot un organizējot darbību, nepieciešams darbiniekus motivēt attiecīgi darboties, pildīt pienākumus, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Darbinieku darbība ir atkarīga no viņu prasmēm un spējām veikt attiecīgo darbu, no resursiem, kas tiem pieeejami un motivācijas. No šiem faktoriem visgrūtāk darba devējam ir atrisināt motivēšanas problēmu, jo šajā procesā nepastāv standarta metodes, un katrā konkrētā situācijā jāizvēlas vispiemērotākais darbinieku stimulēšanas paņēmiens, lai tie efektīvi strādātu organizācijā.
Ar ko tad vadītājam vajadzētu sākt? Pirmais, ko vajadzētu darīt, ir izanalizēt, kuri darbinieki ir apmierināti un neapmierināti ar darbu. Citiem vārdiem sakot, būtu jānovērtē darba atmosfēra. Vadoties pēc F.Hercberga divfaktoru motivācijas teorijas, jāsāk būtu ar higiēnas faktoriem. Ideālā variantā visiem demotivējošajiem faktoriem jābūt neitralizētiem. Pretējā gadījumā tos jālikvidē un tikai pēc tam var veidot motivāciju, izmantojot motivējošos faktorus. Vadītājam jāapzinās, ka labi darba apstākļi un skaidri mērķi un uzdevumi ir nepieciešami ikvienam darbiniekam, speciālistam - katram jāzina, ko no viņa sagaida.…