1. Regulas izdod Padome vai Padome kopā ar Eiropas Parlamentu, Komisija, kā arī Eiropas Centrālā banka. Regulas ir vispārpiemērojamas, uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. „Tiešā piemērojamība” nozīmē to, ka regulas stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc to publicēšanas „Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” vienlaicīgi visās ES dalībvalstīs, ja vien regulā nav noteikts cits spēkā stāšanās datums. Regulu normas ir saistošas ne tikai dalībvalstīm, bet var uzlikt saistības arī fiziskajām un juridiskajām personām. Lai novērstu tiesību normu dublēšanos un regulu nevienmērīgu piemērošanu visā ES teritorijā, ES dalībvalstis nav tiesīgas iestrādāt regulu normas nacionālajā likumdošanā, tomēr likumi vai Ministru kabineta noteikumi var paredzēt mehānismu regulas piemērošanai Latvijā.
2. Direktīvas atšķirībā no regulām, direktīvas nav tieši piemērojamas dalībvalstīs un, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, uzliek saistības ES dalībvalstīm attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj valstīm izvēlēties to sasniegšanas formas un metodes. Tas nozīmē, ka direktīvās dalībvalstīm parasti tiek dota iespēja izvēlēties piemērotāko to ieviešanas mehānismu nacionālajā likumdošanā un indivīdiem direktīvās ietvertās tiesības un pienākumi kļūst saistoši tikai pēc to pārņemšanas nacionālajos tiesību aktos.
…
