Par dabas parka „Daugavas loki” dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1990.gada 8. februāris, kad toreizējā Latvijas PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu „Par īpaši aizsargājamu dabas objektu izveidošanu Daugavpils un Krāslavas rajonā”.
Dabas parka „Daugavas loki” aizņem 25 km garu un 3 – 7 km platu R – A virzienā orientētu teritoriju starp Jezufovu un Krāslavu Daugavpils rajona Naujenes, Tabores, Vecsalienas, Salienas, kā arī Krāslavas rajona Kaplavas un Ūdrīšu pagastā (sk. 1.att.). Ainaviskās teritorijas centrālajā daļā, lielos meandra lokus mezdama, stiepjas līdz 50 m dziļā Daugavas ieleja. Dabas parka platība – 12968,5 ha (~ 120 km2). Šīs upes katra loka garums ir 4-6 km, bet attālums gaisa līnijā tikai 2-3 km. Pavisam ir 10 meandra loki un katram ir savs nosaukums.
Ap 50 km garais ielejas posms starp Jezufovu un Krāslavu, ko aizņem dabas parks „Daugavas loki”, ir pats senākais ielejas veidojums Latvijā. Ģeologi un ģeomorfologi ir pierādījuši, ka ielejas posms starp Krāslavu un Daugavpili ir pats senākais konfigurācijas ziņā vienīgais un ainaviski savdabīgākais Latvijā. Šeit ir ārkārtīgi raibs un daudzveidīgs ielejas krastus, gultni un terases veidojošo iežu sastāvs un to sākotnējā saguluma traucējumu komplekss. Nevienas Latvijas upes ieleja nevar lepoties ar ainaviski pievilcīgākām karengravām un termokarsta ieplakām, kas tik raksturīgas „Daugavas lokiem”.…
