Plašsaziņas līdzekļos atrodamā informācija veido arī sabiedrības domas kopumā – propaganda, nepatiesu ziņu izplatīšana, neirolingvistiskā programmēšana, masu psihoze. 2017.gada 1.novembrī Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras docētāji prezentēja pētījuma rezultātus par migrācijas tēmas atspoguļojumu medijos Latvijā. Pētījumā konstatēts, ka visos analizētajos medijos saistībā ar bēgļiem dominē apgrūtinājuma tēma (27 %). Tas nozīmē – ja bēgļu radītās problēmas noslogo valsti vai kādu institūciju, tad šis slogs ir jānovērš. Pamatojumi pret kara bēgļu uzņemšanu Latvijā ir tas, ka tie kā darbspēks, mazina vietējiem iedzīvotājiem pieejamos resursus. Draudu un briesmu izraisīšana ir otrais populārākais pamatojums pret bēgļu uzņemšanu (21 %).
Tātad sabiedrības informētība par starptautisko humanitāro tiesību būtību un nepieciešamību ir pats pamats šo tiesību normu ievērošanai. Tieši mediju nostāja veido sabiedrības nostāju. Spēja ieaudzināt cilvēkos humānitāro tiesību pamatprincipus var panākt to, lai pasaulē mazinātos bruņotie konflikti.
…
