-
Administratīvā atbildība braukšanas ātruma neievērošanas gadījumā
2011 - 2015 years
| Nr. | Chapter | Page. |
| Anotācija | 2 | |
| Ievads | 5 | |
| 1. | ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU CEĻU SATIKSMĒ VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS | 8 |
| 1.1. | Administratīvo pārkāpumu vispārīgs raksturojums | 8 |
| 1.2. | Administratīvā pārkāpuma sastāvs atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumā | 5 |
| 2. | ADMINISTRATĪVĀS LIETVEDĪBAS PROCESSS ATĻAUTĀ BRAUKSANAS ĀTRUMA PĀRSNIEGŠANAS GADĪJUMĀ | 20 |
| 2.1. | Pārkāpuma konstatēšana | 20 |
| 2.2. | Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana un soda piemērošana | 26 |
| 3. | ADMINISTRATĪVO SODU PĀRSŪDZĒŠANAUN TIESU PRAKSE | 41 |
| Nobeigums | 50 | |
| Literatūras un avotu saraksts | 53 |
Secinājumi:
1. Ceļu satiksmes likuma VII nodaļa satur nepilnīgu regulējumu, kas nereti nonāk pretrunā ar administratīvo pārkāpumu tiesībās no krimināltiesībām pārņemtajiem vispārējiem tiesību principiem - vainīguma principam (latīņu v. nullum crimen sine culpa), personīgās atbildības principam un nevainīguma prezumpcijai. Kā uzskatāmākos piemērus jānorāda Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta otrajā daļas un piektās daļas 2. punkta regulējums. Fiksējot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus ar tehnisko līdzekļu palīdzību saskaņā ar šī brīža regulējumu, pārkāpumu izdarījusī persona var palikt nesodīta, bet tās vietā pie atbildības var tikt saukta un sodīta nevainīga persona (transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs). Šāda pieeja arī nenodrošina administratīvo sodu mērķi - speciālo prevenciju, kad ar administratīvo sodu pārkāpumu izdarījusī persona tiek atturēta no turpmāku pārkāpumu izdarīšanas.
2. Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta regulējums rada neskaidrības administratīvā pārkāpuma subjektīvās puses (vainas) pierādīšanā. Ar šī brīža tehniskajiem līdzekļiem nav iespējams objektīvi pierādīt pie administratīvās atbildības sauktās personas psihisko attieksmi (vainu). Latvijas Republikas administratīvo pārkāpumu tiesības, tāpat kā krimināltiesības, neparedz tā saukto „objektīvo pieskaitāmību" (tiesību zinātnē pazīstama arī kā „stingrā atbildība" vai „striktā atbildība"), proti, pārkāpumu (un noziegumu) bez vainas.
3.Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta piektās daļas 2. punkta regulējums uzliek personai pienākumu norādīt personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli (norādot attiecīgo personu identificējošus datus), kā arī pienākumu iesniegt šo faktu apliecinošus pierādījumus. Šī norma ne tikai nonāk pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta otrajā daļā paredzēto nevainīguma prezumpciju, bet uzliek personai nesamērīgu un faktiski neatspēkojamu pierādīšanas nastu. Personai, atšķirībā no izmeklēšanas iestādēm, gandrīz nav iespējas ar pietiekami augstu ticamības pakāpi pierādīt administratīvā pārkāpuma sastāvu kādas citas personas darbībās, lai sevi attaisnotu.
…
Bakalaura darbs „Administratīvā atbildība braukšanas ātruma neievērošanas gadījumā” ir veidots ar mērķi analizēt spēkā esošo tiesisko regulējumu, konstatējot gan kārtību pārkāpuma noteikšanā, gan administratīvā soda piemērošanu.
Pielikumu nav.
