Gara/rēga ideja tiesību filosofijā

Komunisti, beidzot, visur cenšas radīt apvienību un saprašanos starp visu zemju demokrātiskajām partijām. Komunisti tur par nicināmu lietu slēpt savus uzskatus un nolūkus. Viņi atklāti pasaka, ka viņu mērķi sasniedzami, tikai ar varu gāžot visu līdzšinējo sabiedrisko iekārtu. Lai dreb valdošās šķiras Komunistiskās Revolūcijas priekšā. Proletāriešiem nav tajā nekā ko zaudēt kā tikai savas važas. Bet iegūs viņi visu pasauli.”
Nevis gars, bet ekonomiskās attiecības nosaka attīstību. Valsts ir piespiedu mašīna. Valsts un brīvība ir nesavienojami jēdzieni, jo valsts īsteno piespiešanu vairākuma interesēs. Markss ir materiālists, viņš uzskata, ka visa pamatā nav ideja, bet gan ekonomiskās attiecības, ražošanas līdzekļi, savukārt vācu klasiskā filozofijā (Kants, Hēgelis, Fihte) pamatā bija brīvības ideja - Hēgelis bija ideālists, jo viņa filozofijai pamatā bija brīvības ideja, no mazākas brīvības uz lielāku brīvību. Markss no tiem pārņem, ka sabiedriskās attiecības virza finanšu ekonomiskās prasības, tas ir un pastāv sabiedrībā.
Pamats ir materiālisms – ekonomiskajām attiecībām ir noteicošā loma (nevis taisnīgumam vai brīvībai). Savukārt Markss norāda, ka valsts pati par sevi nav tik laba, tā ir tikai ekonomikas apkalpotājs. Valsts kā sabiedrības organizācijas forma parādās zināmā sabiedrības attīstības pakāpē, tad, sasniedzot sabiedrībai jaunu attīstības pakāpi, valsts pakāpeniski atmirst.
Hēgeļa vēsturiskais materiālisms + restaurācijas laika vēsturnieki noformēja Marksa priekšstatu par formāciju teoriju. Dialektiskais un vēsturiskais materiālisms ir komunistiskās sabiedrības ideoloģiskais pamats.
Formāciju teorija: pirmatnējās kopienas iekārta (kurā vēl nav darba dalīšana); verdzības iekārta; feodālisma iekārta; kapitālisma iekārta; komunistiskā iekārta.
Sociālisms ir pārejas posms no kapitālisma uz komunismu. 80.gados padomju republikās visa vēsture tika izklāstīta pēc formāciju teorijas.…