Policistu dienesta pakāpes agrāk bija savādākas kā mūsdienās – iecirkņa priekšnieks, uzraugi, kuri bija sadalīti pa kvartāliem, bet viņiem par palīgiem – virskārtībnieki. Zemākie dienestā – kārtībnieki, viņi regulēja satiksmi vai dežūrēja kādos laukumos.
Izvade iecirknī notika katru dienu pirms plkst. 14.00.
Atalgojums jaunākajam policijas darbiniekam bija 95 lati mēnesī. Ja bija ģimene, bērni- attiecīga piemaksa. Par elektrības patēriņu nevajadzēja maksāt, un pieci steri malkas gadā par brīvu. Par medicīnisko aprūpi nozīmētājiem speciālistiem arī policista ģimenes locekļiem nebija jāmaksā.
Arī kā mūsdienās notika dažādas policijas darbinieku sacensības, bet tajās bija jāpiedalās visiem. Skrējieni – 200m, 400m,700m,5000m – formas tērpos, virves vilkšana un citas disciplīnas.
Ar 1940. Gada novembri bija noteikts cik ilgs valkāšanas laiks ir paredzēts katram atsevišķam apģērba gabalam – mēteļi bija valkājami 3 gadus, svārki 2 gadus, bikses gadu, taču cepure – pusgadu. Naudas summa, kuru katrs likumsargs ik gadu varēja iztērēt apģērbam bija 130 latu.
