-
Kolīziju normu jēdziens un nozīme. Kolīziju normu veidi
Praksē tiek pielietotas kolīziju piesaistes, kuras daži autori dēvē arī par principiem vai kolīziju likumiem (saites formulām), ko parasti apzīmē ar latīņu burtiem. Izplatītākās saites formulas:
1. Lex personalis (personālais likums), kas ietver sevī lex nationalitatis – pilsonības valsts tiesības un lex domicili p patstāvīgās dzīves vietas likums. Pēc šīs formulas tiek spriests par personas tiesībspēju, rīcībspēju, par atsevišķām mantiskām, nemantiskām tiesībām.
2. Lex societatis – nosaka jautājumus, kas saistīti ar juridiskajām personām un tās ietver: inkorporācijas, reģistrācijas vietas likumu, administrācijas atrašanās vietas valsts tiesības, saimnieciskās darbības veikšanas vietas likumu.
3. Lex reicitea – lietas atrašanās vietas likums. Attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar nek.īpašumu, mantojuma tiesības, īpašuma tiesības.
4. Lex laboratis – darba izpildes vietas likums. Reglamentē attiecības sastībā ar darbu.
5. Lex celebrationis – norāda uz laulības noslēgšanas vietas tiesībām.
6. Lex regitactum – attiecas uz noslēgtajiem aktiem.
7. Lex loci delicti commissi – regulē attiecības, kas rodas zaudējumu nodarīšanas rezultātā.
8. Lex flagi, lex bandale – attiecas uz gaisa un jūras pārvadājumiem, karogu valsts tiesības.
…
Tiesību zinātne gadsimtu garumā ir izstrādājusi dažādus noteikumus ne tikai, lai tiesību normas precīzi iztulkotu, bet arī lai rastu izeju kolīziju gadījumā. Lai šie noteikumi iegūtu tiesiski saistošu raksturu, tie nostiprināti ārējos normatīvajos aktos. Minētie noteikumi ir tiesību normas un tās sauc par kolīziju normām. Kolīziju norma mērķis ir palīdzēt atrisināt tiesību normu kolīziju, tādēļ tās norāda, kādas tiesību normas ir jāpiemēro tiesību normu kolīzijas gadījumā. Kolīziju normas bieži mēdz apzīmēt kā starptautisko privāto tiesību priekšrakstus. Tas tomēr nenozīmē, ka kolīziju normas, kas izteiktas iekšzemes likumā, būtu internacionālas tiesības formālā ziņā, jo internacionālas tiesības var radīt vienīgi starptautiski līgumi un konvencijas. Dzīves prakse rāda, ka kolīziju atrisinājumus vienā vai otrā virzienā vairākuma gadījumos dod nevis starptautiskie līgumi valstu starpā, bet iekšzemes likumdošanas. Civillikumu konfliktus to piemērošanā ārzemniekiem katra valsts izšķir patstāvīgi savā iekšzemes likumā. Tomēr - un to uzsver arī literatūra - kolīziju normu gala mērķis ir internacionālās tiesības formālā ziņā, kāds mērķis sasniedzams, vienīgi valstīm vienojoties. To uzsver arī Civillikums, nosakot savā 25. pantā, ka ievada noteikumus (par kolīziju normām) piemēros, par cik starptautiskos līgumos un konvencijās, kuros piedalās Latvija, nebūs noteikts citādi. Parasti kolīziju normas liek civillikumu ievados, un tādā kārtā arī mūsu Civillikuma ievads dabūjis kolīziju normas.
