Senajos laikos, kad tautas sapulce apstiprināja testamentu, sapulces dalībnieki centās testatoru pārliecināt, ka tuviniekus nevajadzētu atstumt no mantošanas.
Jaunākos laikos gadījumos, kad dēlu testators noraidīja un mantojumu novēlēja svešai personai, viņam savu rīcību vajadzēja argumentēt.
Atstumjot dēlu, tas bija jānosauc vārdā, pārējos radiniekus varēja vārdā nenosaukt, gadījumos ja dēls vārdā netika nosaukts atkrita viss testaments.…
