Starptautisko tiesību avoti
Starptautiskās tiesībās par avotu šī jēdziena juridiskajā izpratnē dēvē tās formas, kurās ietvertas un pastāv starptautisko tiesību normas (J.Bojārs). Tiesību norma ir vispārējs noteikums, kas regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā (I Krastiņš). Tātad tā ir paraugs, priekšraksts, tā var saturēt gan tiesības, gan pienākumus. Tiesību institūts ir noteikts tiesību normu kopums, kas regulē kaut kādas vienveidīgas sabiedriskās attiecības, kas saistītas patstāvīgā noteiktā grupā (I. Krastiņš). Tiesību nozare ir plašāka nekā tiesību institūts.
16., 17.gs. sāk runāt par starptautisko tiesību normām. Starptautisko tiesību normu rādītāji ir paši starptautisko tiesību subjekti, un tie vienlaicīgi ir šis normas adresāti.
Starptautisko tiesību normu iedalījums:
I Pēc obligātuma pazīmēm:
1) dispozitīva - nosaka subjektu uzvedības iespējamas robežas, atstājot subjektu kompetencē konkrētā uzvedības modeļa izvēle šo robežu ietvaros.
2) imperatīva - subjekta uzvedības obligāts noteikums. Piemēram, starptautiskais līgums, kas noslēgts piespiedu kārtā, nav spēkā no noslēgšanas brīža, jo ar šī līguma noslēgšanu tiek pārkāpts princips, ka līgumi slēdzami brīvprātīgi.…
