Evaluation:
Published: 21.02.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 1.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 2.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 3.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 4.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 5.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 6.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 7.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 8.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 9.
  • Summaries, Notes 'Lietu tiesību saturs un veidi', 10.
Extract

1. Lietu tiesībās jāizšķir saturs un priekšmets, pie kam saturs ir plašāks jēdziens nekā priekšmets, jo letu tiesību saturā ietilpst ne tikai priekšmets ( lieta ), bet arī dažādi nosacījumi lietu tiesību lietošanas dēļ. Tā ,piemēram, īpašums pēc sava satura ir tiesība valdīt un lietot savu lietu, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību ( 927.p. ). Turpretim servitūta saturs ir tikai lietu tiesību lietošana speciālā nozīmē ( 1130.p. ).
2. No satura viedokļa jāizšķir lietu tiesību veidi:
• Īpašums ( galvenais veids 927.p.);
• Servitūts ( 1130.p. )
• Reālnastas ( 1260.p.);
• Ķīlas tiesība ( 1278.p. );
• Izpirkuma tiesība ( 1381.p. );
Reālnastas un izpirkuma tiesība nav romiešu tiesību institūti. Bez minētajiem romiešu tiesībās pastāvēja vēl divi speciāli institūti, kas mūsu kodeksā trūkst: superficies un emphyteusis.
Eiropā pazīst vēl citas lietu tiesības: Vācijas un Šveices kodeksos pastāv speciāls lietu tiesību veids: Grundschuld, Guelt, kam piekrīt liela loma.
Lietu tiesības var salīdzināt ar normatīvās civiltisiskās sabiedrības tiesisku skeletu, kas ir solīds un nepārgrozāms. Visi lietu tiesību veidi doti jau pašā tiesību sistēmā. Ja vienā vai otrā ceļā dzīvē izveidojas faktiski jauni lietu tiesību veidi, tad tie iegūst tiesiska veida nozīmi tikai tad, ja tos par tādiem atzīst lietu tiesību sistēma.
3. Lietu tiesību veidus – servitūtu, reālnastas, ķīlas tiesību un izpirkuma tiesību – apvieno viena pazīme: šīs lietu tiesības attiecas uz svešu lietu. Tikai pirmais veids – īpašums – ir lietu tiesība uz savu lietu. Sakarā ar šo pazīmi jau romiešu tiesībās pastāvēja klasifikācija:
• Īpašums kā tiesība uz savu lietu un
• Iura in re aliena ( tiesības uz svešu lietu ) , piemēram, servitūts, ķīlas tiesība, tāpat pēc kodeksa reālnastas, izpirkuma tiesība.
Ir divas lietu tiesību grupas:
 Lietu tiesības, kas pieder īpašniekam ( īpašnieka lietu tiesības, īpašums)
 Lietu tiesības, kas pieder neīpašniekam ( neīpašnieks lietu tiesības, servitūts, reālnastas, ķīlas tiesības, izpirkuma tiesības).

Dažādas lietu šķiras

Tā kā civiltiesiskās attiecības visbiežāk ir mantiskās attiecības, tad visizplatītākais civiltiesību objekts ir lieta.
Lietas ir ļoti daudzveidīgas un dažādas, tāpēc svarīgi ir to klasifikācija.

Author's comment
Atlants