1939. gadā PSRS un Vācijas politiskās attiecības satuvinājās. PSRS un Vācija savā starpā bija parakstījuši savstarpējo neuzbrukšanas līgumu, kam klāt bija vēl parakstīts papildus slepenais protokols, kurš noteica katras lielvalsts interešu sfēru Austrumeiropas zemēs. Latvijas teritorija, pēc vienošanās slepenajā protokolā, bija iekļauta PSRS interešu sfērā. Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops ieradās Maskavā un ar PSRS ārlietu ministru Vjačeslavu Molotovu parakstīja savstarpējās neuzbrukšanas līgumu, kam bija arī pievienots klāt slepenais papildus protokols. 1939.g. 23. augustā Vācija noslēdza līgumu ar PSRS par Austrumeiropas valstu sadalīšanu.1 Ievērojot savstarpējo neuzbrukšanas līgumu, 1939. gada 1. septembrī Vācu karaspēks iebruka Polijā, un balstoties uz slepeno papildus protokolu, PSRS karaspēks arī iebruka Polijas teritorijā, apvainojot to vairākos robežincidentos, tādejādi, sākās Otrais pasaules karš.…
