Atskatoties uz Latvijas vēsturi, padziļināti interesējoties par pastāvošo situāciju 20.gs 20. gados un 30. gadu sākumā gan politikā, gan sabiedrībā, nebūt nav grūti saskatīt līdzīgas pazīmes ar mūsdienām. Minētajā laika posmā Latvijas pārvaldes forma – parlamentāra republika nespēja nodrošināt stabilu situāciju valstī, notika biežas valdību maiņas, Saeimā bija liela politisko spēku sadrumstalotība, kura traucēja sekmīgam Saeimas darbam, kas savukārt neapmierināja sabiedrību. Respektīvi, sešpadsmit gadi bija par maz, lai valstī izveidotos augsta demokrātiskā kultūra. Šobrīd, pēc neatkarības atjaunošanas, Latvijai ir izdevies pastāvēt par prezidentālu republiku ilgāk par sešpadsmit gadiem. Tomēr - diemžēl nevar apgalvot, ka pašreizēja valsts iekārta strādā veiksmīgi, gluži otrādi – ar vien biežāk sabiedrībā izskan ierosinājumi par režīma maiņu. Bet vai tas būtu atrisinājums?
