-
Izglītības iestādes pedagoģiskā personāla motivēšana
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 6 | |
| 1. | Motivēšanas būtība | 8 |
| 2. | Motivēšanas teorijas | 13 |
| 3. | Motivēšanas veidi un stratēģija | 25 |
| 4. | Motivēšana izglītības iestādē | 32 |
| 5. | Izglītības iestādes pedagoģiskā personāla motivēšana | 38 |
| Secinājumi | 49 | |
| Izmantotā literatūra un informācijas avotu saraksts | 51 | |
| Pielikumi | 53 |
Ir vairāki faktori, kas nosaka, kāpēc un cik lielā mērā skolā strādājošs pedagogs ir vai nav apmierināts ar darbu. Tos apskata un analizē dažādas zinātnes un zinātņu virzieni, ieskaitot ekonomiku, vadību, psiholoģiju un filozofiju. Viens no faktoriem, kuru analizē visas augstākminētās zinātnes un zinātņu virzieni, ir motivācija.
Cik lielā vai mazā mērā pedagogs ir apmierināts ar darbu un darba vietā notiekošajiem procesiem, ir atkarīgs no tā, cik un kādā veidā viņš tiek vai netiek motivēts, tātad no pedagogu motivācijas. Darba kvalitāte visbiežāk ir atkarīga tieši no pedagogu veikuma, no tā, cik lielā mērā un kā pedagogi tiek motivēti.
Darbs pamatā tiek balstīts uz A.Maslova hierarhijas, F.Hercberga divfaktora, V. Vruma, Alderfera ERG, taisnīguma motivācijas teorijām, izvirzot sekojošu jautājumu: kā motivētāji un higiēnas faktori ietekmē indivīda darbu?
Šis bakalaura darbs kā informācijas avots varētu palīdzēt darba devējam izglītības iestādēs precīzāk pieņemt pareizos lēmumus, kā motivēt pedagoģisko personālu, izmantojot katrai konkrētai situācijai atbilstošu motivēšanas veidu. …
Anotācija. Bakalaura darba temats ir izglītības iestādes pedagoģiskā personāla motivēšana. Cik lielā vai mazā mērā darbinieks ir apmierināts ar darbu un darba vietā notiekošajiem procesiem, ir atkarīgs no tā, cik un kādā veidā viņš tiek vai netiek motivēts, tātad no darbinieku motivācijas. Darba mērķis bija apkopot teorētiskās atziņas par personāla motivēšanu un noskaidrot pedagoģiskā personāla motivēšanas nepieciešamību un iespējas. Darba teorētiskajā daļa tika apskatīta motivēšanas būtība, motivēšanas teorijas, motivēšanas veidi un motivēšana izglītības iestādēs. Tika analizētas J. Beļčikova, V. Praudes, A. Vīksnas, I. Arkliņas, M. Bransones, O. Baloža, K. Davisa, J.W. Newstroma, M. Scarpio, Dž. Adaira, M. Armstronga, R.D. Bīrensa, D. Celmas, G. Desslera, L.R. Dombrovskas, Dž. Edeira, M.E. Fitča, O.W. Koppa, I. Foranda, D. Frīmentla, R.W. Griffina, G. Morheda, R. Nīrmeiera, M. Zeifera, P. Pikeringas, V. Reņģes, G. Svences, A. Šmites, E. Iļina un A. Pella teorētiskās atziņas. Pētnieciskajā darbā tika izmantotas empīriskās metodes – pārrunas un anketēšana. Gatavojoties praktiskajam pētījumam tika veikta pedagogu priekšaptauja, kura balstījās uz teorētiķu atziņām. Turpmākajā pētījuma gaitā tika veikta anketēšana, kura balstījās uz priekšaptauju un teorētiķu atziņām par motivēšanu. Praktiskajā pētījumā tika noskaidrots, ka būtiskākais no pedagogu motivātoriem ir vajadzība pēc attiecībām jeb sociālas vajadzības, kā nemotivējošais faktors pētījumā atklājās monetārais atalgojums un nozīmīgākā pētījuma atziņa ir, ka pedagogi ir gandarīti par savu darbu. Izmantotie termini: motivācija, motivēšana, monetārais atalgojums, nemonetārais atalgojums, pedagoģiskais personāls.
