Agrie viduslaiki ir laiks, kad veidojās daudzi jauni valstiski veidojumi ar savu pārvaldi un likumiem. Šis veidošanās posms ir laikietilpīgs un sarežģīts posms, kas kontinentālajā Eiropā datējams ar ≈4.-8.gs., bet Britānijā un Skandināvijā tieslietu sistēma veidojās vēl arī pēc 10.gs. Pēc Rietumromas sabrukuma par noteicošo militāro, ekonomisko un sociālo līderi kļuva barbaru valstis. Jēdziens „barbaru valsts” nāk no romiešu tradīcijas, saskaņā ar kuru ģermāņi kā necivilizētas ciltis tika uzskatīti par barbariem.1
Paražu tiesības ir vissenākā tiesību forma. Bet pašas Barbaru tiesas-paražu tiesību krājumi, kuri tika pierakstīti pēc tam, kad cilšu sabiedrību nomainīja agrīnie valstiskie veidojumi, piemēram, barbaru karalistes un tai skaitā Franku valsts. Ģermāņu tiesāšanas paražu pieraksti jeb tā sauktās barbaru tiesas saglabājušas daudzveidīgu informāciju par tā laika ģermāņu u.c. barbaru dzīvi. Mūsdienās vēl nav noteikts precīzs Barbaru tiesu rašanās laiks, bet pārsvarā tas datējams ar 5.-8.gs. Senākie barbaru pieraksti tapuši barbaru sabiedrībās, kas dzīvojošas gan romiešu apdzīvotās teritorijās, gan to tuvumā, tāpēc tie nav brīvi no kristietības un romiešu tiesību ietekmes. Tas nozīmē, ka šajos likumos vērojama ģermāņu un romiešu tiesību, sadzīves un kultūras mijiedarbība. Tā kā paražu pierakstīšanas laiks ir atšķirīgs, tad tajās atspoguļotās sabiedrības sadzīves attīstības pakāpe arī mēdz atšķirties. …
