SECINĀJUMI
Suverenitāte ir valsts augstākā vara valsts iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
Pastāv trīs suverenitātes formas: 1) tautas suverenitāte; 2) valsts suverenitāte; 3) nacionālā suverenitāte.
Suverenitātes jēdziens apzīmē teritorijas, nācijas (valsts pilsoņu) un valsts vienotību.
Demokrātiskās valstīs tauta ir “suverēnas varas” nesēja, taču valsts – tās realizētāja
Tiek uzskatīts, ka 21.gs. absolūti suverēnu valstu nav un nevar būt, jo gandrīz visas valstis ietilpst starptautiskajā sabiedrībā, dažādās starptautiskajās organizācijās, ierobežojot savu darbību ar starptautisko tiesību normām.
Mūsdienās pati ievērojamākā starptautiskā organizācija ir Eiropas Savienība, kuras sastāvā ir 27 Eiropas valstis.
Sabiedrībā pastāv bažas, ka ar iestāšanos ES valsts pakāpeniski zaudē savu nacionālo suverenitāti.
Tomēr, līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā neviena tauta savu nacionālo suverenitāti/identitāti vēl nav zaudējusi, jo šajā ziņā Eiropas Savienības pamats ir vienotība daudzveidībā, nevis vienādošanā.
Nacionālā valsts, kaut gan uzticējusi Eiropas Savienībai daļu savu tradicionālo pilnvaru, joprojām ir neaizstājama.
…
