Globālās sasilšanas cēloņi un sekas

1. GLOBĀLĀ SASILŠANA
Zinātniskie pētījumi un cilvēku atmiņa neapšaubāmi apliecina to, ka globālā sasilšana reāli pastāv un ka tā dabisko klimatisko apstākļu svārstību dēļ (kuru cēloņus joprojām droši nezinām) jau ir vairākkārt atkārtojusies, tāpat kā globālā atdzišana. Tomēr pašreiz sasilšanas efekts un tā tieša vai netieša ietekme uz dabas vidi diemžēl turpinās, un nav pazīmju, kas liecinātu, ka vistuvākajā laikā šie apstākļi varētu būtiski mainīties.(1;114)
Globālā sasilšana ir Zemes atmosfēras un okeānu ūdeņu temperatūras pieaugums, ko lielākoties izraisījusi cilvēku saimnieciskā darbība. Globālā sasilšana novērojama kopš 20. gadsimta vidus un dažādos veidos ietekmē reģionus visā pasaulē – palielinās mākoņu un nokrišņu daudzums, rodas izmaiņas dabīgajā ūdens apritē, mainās klimats. Globālo sasilšanu izraisa siltumnīcas efekts, ko rada gāzu emisijas. Galvenie siltumnīcas efekta rašanās iemesli ir fosilā degviela (naftas produkti, ogles), rūpnieciski fluorētas gāzes, lopkopība (galvenokārt liellopu audzēšana) un lietus mežu izciršana. (5)…