Jēdziens „likumdošana” tiek formulēts vismaz divējādi. Vārds „likumdošana” daudzos avotos tiek lietots, lai formulētu kādu normatīvo aktu regulējumu. Daudzviet tas ir atkarīgs no valodas īpatnībām, piemēram, Krievijā ar jēdzienu „likumdošana” šaurākā nozīmē apzīmē tikai likumus, bet plašākā nozīmē to lieto kā visa normatīvā regulējuma apzīmējumu. Latviešu valodā un saskaņā ar Satversmē atrodamo informāciju ar „likumdošanu” apzīmē tikai procesu. Arī Eiropas cilvēktiesību tiesas tiesnesis E. Levits šo jēdzienu skaidro kā daudznozīmīgu un katrs juridisks jēdziens ir jāskata tā kontekstā.
Ja jēdziena „likumdošana” viena no nozīmēm ir darbība, tad jēdziens „likumdošanas process” nozīmē „darbības process”(?).
Likumdošanas process ir sevišķa procesuālā kārtība, kādā jānoris atbildīgo institūciju darbībai, lai likums tiktu pieņemts un būtu saistošs. Mēs jēdzienu likumdošana skatīsim kā procesu, kura laikā tiek pieņemts likums ar visām tam piederošajām darbībām, jo tēma tiks skatīta Latvijas kontekstā.
Galvenā likumdošanas vara jau vēsturiski ir piederējusi parlamentam (saeimai), jau konstitucionālajās monarhijās neviens likums nedrīkstēja tikt pieņemts bez parlamenta piekrišanas.…
