Jebkura tiesību norma ir likumdevēja vai cita normas izdevēja apdomātas, mērķtiecīgas darbības rezultāts, jaunrades akts. Normu radītājam, tāpat kā ikvienam runātājam vai rakstītājam, vārdi un pats teksts ir tikai līdzeklis, lai izteiktu savu domu, kurā ietverts konkrēts saturs, konkrēta griba. Likuma teksts ir tās satura vārdiskais ietvars. No tā, cik adekvāti likumdevējam izdodas ietvert vārdos savu gribu, lielā mērā ir atkarīgs tas, cik precīzi būs iespējams likuma pielietotājam vai piemērotājam reproducēt normu teksta saturu.
Tiesību normu teksta un tā satura izzināšanu, reprodukciju un izvērtēšanu veic ar darbību kopumu, kas tiek apzīmēts ar terminu –interpretācija. Termins interpretācija ir cēlis no latīņu vārda –interpretation –skaidrošana, jēgas atklāšana.
Interpretācija ietver sevī arī tiesību normu piemērošanas praksē un tiesību teorijā ilgstošā vēstures gaitā uzkrātās interpretācijas iezīmes.
Interpretācija kā likuma priekšrakstu satura noskaidrošana un noteikšana bija pazīstama jau Senajā Grieķijā.…
