Valsts vara kā obligāts valsts esamības elements

Saskaņā ar 1933.gada Montevideo konvenciju1 par Valsts tiesībām un pienākumiem sociālais veidojums var tikt atzīts par valsti, ja tam piemīt: teritorija, iedzīvotāji, pārvaldes sistēma, kas realizē valstī varu un valsts suverenitāte.
Pēc R.Cipeliusa: „Valsts vara – ar pilnvaru (valstisko funkciju izpildītāju kompetences ietvaros) saistoša izturēšanās regulācija valstī, noteiktās izturēšanās panākšana ar varas līdzekļiem, ārkārtējā gadījumā pielietojot fizisku varu.”
Pēc E.Levita valsts vara ir reāla kategorija, kas nozīmē valsts varas nesēja suverēnas (brīvas) gribas realizāciju valsts teritorijā. Demokrātiskās valstīs suverēnās valsts varas nesējs ir tauta (sal. Satversmes 2.p.), kura to parasti realizē ar demokrātiski leģitimētu valsts orgānu – parlamenta, valdības, valsts galvas - starpniecību; autoritārās valstīs tā var būt cilvēku grupa (partija, hunta u.tml.) vai pat tikai viena persona (absolūtais monarhs, diktators).2
Valsts varas pamatprincipi ir suverenitāte, likumība, ievēlēšana un iecelšana, varas dalīšanas princips, vienpersoniskas vadības un koleģialitātes princips, hierarhisms un profesionalitāte.
Valsts varu, pirmkārt, raksturo šo varu realizējošās iestādes, kuru kompetencē nodots viens vai vairāki valstij raksturīgie uzdevumi, kā arī instrumenti (ieskaitot piespiedu līdzekļus) šo uzdevumu izpildei. Lai valsts vara nekļūtu despotiska un nekontrolējama attiecībā pret sabiedrību, demokrātiskās valstīs tā tiek sadalīta, visbiežāk – likumdošanas, izpildu un tiesu varā.
Demokrātiskas valsts konstitūcija, sadalot valsts (sākotnēji visaptverošo kompetenci) starp valsts orgāniem, vadās no varas dalīšanas principa, kas ir viens no modernas demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Pirmo reizi varas dalīšanas principu abstrakti iezīmēja sengrieķu domātājs Aristotels. Savā darbā „Politika”, viņš rakstīja, ka katrā valsts iekārtā ir jābūt trīs pamatdaļām, ar tām jārēķinās lietprātīgam likumdevējam, rodot tajā labumu katram no valsts iekārtas veidiem. No pareiza šo daļu izkārtojuma ir atkarīgs arī pareizs valsts iekārtas stāvoklis. …