Ģimene ir sabiedrības pamatšūna.
Satversme nosaka, ka tā aizsargā ģimeni, tomēr jēdziens „ģimene” ir visai plašs un atšifrējums tam Satversmē nav dots. Attiecīgi ģimenes jēdziens dažādu tiesību kontekstā tiek saprast dažādi.
Civillikumā definē ģimenes jēdzienu radniecības nolūkos. 214.pants nosaka, ka:
„Pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā”.1
Savukārt, Krimināllikuma 303.pants, nosaka, ka
„Par atteikšanos dot liecību no kriminālatbildības atbrīvojami apsūdzētā vai tiesājamā saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni”.2
Tātad šeit tiek sniegta plašāka ģimenes definīcija, jo par ģimenes locekli tiek uzskatīts arī saderinātais.
Lai kā arī mēs nedefinētu ģimeni, tieši ģimenes uzdevums ir rūpēties par bērnu radīšanu un audzināšanu, šādā veidā nodrošinot paaudžu pēctecību, veidojot mierīgu un drošu sabiedrības nākotni.
Satversmes 110.panta 1.teikums nosaka, ka:
„Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības”…
