-
Pārveidojošās vadīšanas realizācijas iespējas izglītības iestādē
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Izglītības iestādes administrācijas loma izglītības vadīšanā | 4 |
1.1. | Izglītības kvalitātes vadīšana un vērtēšana izglītības iestādē | 4 |
1.2. | Motivācijas veicināšana skolas kolektīvā | 8 |
2. | Izglītības iestādes vadītājs un tā funkcijas | 10 |
2.1. | Vadīšanas metodes | 11 |
2.2. | Vadītāja darba stils | 12 |
Secinājumi | 15 | |
Izmantotā literatūra | 16 |
Demokrātiskajam vadības stilam raksturīgs:
• piešķir saviem padotajiem patstāvību;
• iesaista viņus lēmumu pieņemšanā;
• pret cilvēkiem izturas ar cieņu, rūpējas par viņu vajadzībām;
• vadītājs ļauj padotajiem risināt jautājumus, tikai ar sarežģītākajiem uzdevumiem nodarbojas pats;
• taisnīgi tiek novērtēts kolēģu ieguldītais darbs un paveiktais;
• darbinieki tiek iesaistīti diskusijās, viņi jūt labvēlīgu attieksmi pret sevi;
• vadītājs uzņemas atbildību, saprātīgi riskē, prasa saprātīgu disciplīnu;
• regulāri papildina savas zināšanas, kā arī mudina uz to padotos;
• izvēlas zinošus darbiniekus.
Kolektīvos, kuros vadītājs ir demokrātiskā stila piekritējs, parasti ir labvēlīgs psiholoģiskais klimats, darbinieki jūtas brīvi, tajā pašā laikā viņi jūtas vajadzīgi un nozīmīgi. Demokrātiskais stils ir vērsts uz cilvēku, uz sabiedrību. Komunikācija notiek visos virzienos – gan starp vadītāju un padotajiem, gan starp pašiem grupas darbiniekiem. Tiek radīts labvēlīgs psiholoģiskais mikroklimats, jo cilvēki ir brīvāki. Šis stils stimulē iniciatīvu, atraisa kolektīvu radošam darbam, veicina uzticību starp cilvēkiem.
Secinājumi
Kolektīva sekmīga vadīšana, t.i., kad kopīgajam darbam ir labi rezultāti ir atkarīga lielā mērā no tā, kādu vadības stilu un attieksmes ir izvēlējusies lietot skolas administrācija un direktors. Ja direktors izmantos demokrātisko vadības stilu un viņa attieksme pret kolektīvu būs cieņpilna un skolotāju pašizglītību veicinoša, darba rezultāts būs sekmīgs un ieguvēji, pirmām kārtām, būs skolēni.
Uzskatu, ka izglītības iestādes administrācijai ir neatsverama loma izglītības iestādes kvalitātes vadībā. Izglītības iestādes vadība ir skolas iekšējā institūcija, kas plāno, organizē, koordinē, motivē un kontrolē kvalitātes vadību skolā. Bez skolas administrācijas nevarētu norisināties neviens skolai svarīgs process. Vislielākā ietekme visos procesos, arī kvalitātes vadībā ir, protams, skolas direktoram. Vadības komandas darbs ir atkarīgs no direktora vadības stila, lomām, vadības modeļiem.
…
Skolas funkcija ir sniegt vislabāko izglītības standartu visiem tās audzēkņiem. Droša un garantēta vide ir būtiska šī mērķa sasniegšanai. Skola ir organizācija, kuras būtisks mērķis ir veicināt un vispusīgi attīstītas personības audzināšanu. Profesore Ausma Špona harmoniskas personības attīstību definē, kā „intelektuālās, emocionālās un gribas attīstības līdzsvaru” (Špona, 2006). Savukārt Valsts pamatizglītības standartā harmoniska personība definēta, kā „cilvēks, kurš savā attīstībā un darbībā saskaņo gan individuālās dzīves, gan sabiedriskās dzīves vajadzības, gūst gandarījumu un piepildījumu katrā no tām, apzinās savas dzīves jēgu un, nezaudējot vērtību orientierus, spēj nepārtraukti mainīties līdz ar apkārtējās pasaules pārmaiņām, kā arī pats pārveidot šo pasauli, saskaņojot savas un citu vēlmes, vajadzības un iespējas (Valsts pamatizglītības standarts, 1998).
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.