Šai darbā ir mēģināts izprast paternālisma jēdzienu un tāfunkciju, kāpēc tas ir nepieciešams, un cik nepieciešami tā radītie ierobežojumi.
Valdība pieprasa no cilvēkiem, lai tie, piemēram, veicinātu pensiju sistēmu (sociālo nodrošinājumu). Tā pieprasa, lai, piemēram, motociklisti izmanto ķiveres, aizliedz cilvēkiem peldēties publiskās vietās, kad klāt nav glābšanas patruļa, aizliedz kaitīgu vielu izplatību.
Civillikumi nepieļauj noteiktu līgumu un kontraktu ievērošanu, piemēram, aizņēmumi azartspēlēs. Tie pieprasa asinspārliešanu bērniem, arī tad, ja tas ir pretrunā ar viņu reliģiju. Cilvēkiem var būt civilās saistības, ja tie ir bīstami paši sev.
Mediķi ne vienmēr pasaka pacientam par viņa patieso stāvokli. Vai arī psihologs var pateikt vīram, kura sieva ir gājusi bojā autokatastrofā, ka viņa ir mirusi ātrā nāvē, lai gan patiesībā, sievas nāve bija mokoša.
Visi šie noteikumi, politika, rīcības ir radīti vairāku iemeslu dēļ, un var būt attaisnoti ar dažādiem aprēķiniem. Kad tie ir attaisnoti tikai uz tāda pamata, ka iespaidotai personai ir labāk, vai tā būtu mazāk apdraudēta, kā realizētā likuma, politikas rezultāts, un persona šajā jautājumā dod priekšroku būt ietekmētai šādā veidā, tad mums parādās paternālisma piemērs…
