Tā kā mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, tad darbā apskatīšu, kas ir „brīvība” un kā to iztulko filozofija, jo tas ļautu man izprast ne tikai par indivīda brīvības jēgu, bet arī valsts pārvaldes režīmu, šinī gadījumā, demokrātiju, kuras viena no svarīgākajām iezīmēm ir indivīdu brīva viedokļu izpaušana. Lai sasniegtu mērķi, tiks izpētīta liberālās politiskas teorija, kura ietver sevī indivīda neaizskaramības prioritāti, likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas neatkarību jeb vēsturiski skaidrojot par liberālismu var teikt, ka tas ir buržuāzisks politisks virziens, kas parādījās kapitālisma uzplaukuma periodā, tai laikā, kad notika buržuāzijas cīņa pret feodālo muižniecību. Liberāļi izvirzīja sev uzdevumu ierobežot monarhijas varu, centās panākt, lai tiktu nedaudz paplašinātas iedzīvotāju vēlēšanu tiesības un tiem piešķirtas ierobežotas politiskās brīvības. Lai apskatītu liberālās politiskas teoriju, darbā tiks izmantotas šādu autoru idejas– Ž.Ž.Russo, Dž.Loka, kā arī J.Berlina.
