Tiesību teorija

Angļu – amerikāņu tiesību saime. Radušās Anglijā karalisko tiesu instanču darbības rezultātā, kad tika izveidotas vispārējās tiesības (common law), pakāpeniski aizstājot vietējās senās paražu tiesības.
1)Likumi tiek piemēroti atbilstoši interpretācijai tiesas precedentā. Augstāko tiesu precedenti ir saistoši zemākajām tiesām.
2)Likumi nav kodificēti nozarēs.
Otra lielākā tiesību sistēmu grupa. Sistēmā lielākā nozīme tiesu praksei un procesuālajiem jautājumiem, nerakstītām normām un agrākiem tiesu lēmumiem. Līdzeklis strīdu atrisināšanai.
Īpatnības
Veidojot likumdošanu, atteikšanās no romiešu tiesībām, neskatoties uz 400 gadu ilgušo romiešu valdīšanu. Normatīvā materiāla formāla sistematizācija. Lietas izlemšanā pamatojums- “kodols” un tiesnešu saprāts.
Anglija, Velsa, Īrija, Ziemeļīrija, ASV (izņemot Luiziānu), Kanāda (izņemot Kvebeku), Austrālija, Jaunzēlande, Lielbritānijas bijušās kolonijas, u.c.
Atšķirības no Anglijas, ASV
- tiek atzīta konstitūcijas vadošā loma
- konstitūcija nodrošina cilvēka pamattiesības
- akti ir kodificēti
- tiesības ir sistematizētas
- attiecības starp precendentu un likumiem 60/40

TIESĪBU DOKTRĪNAS
Normatīvisms uzskata par neiespējamu meklēt tiesību atkarību no reālās dzīves. Zinātne par “Jābūtību”. Tiesības nav saistītas ar taisnīgumu. Pamatlicējs – Hanzs Kelzens. Atzina tikai pozitīvās tiesības un rakstītos tiesību principus, kurus par tādiem ir noteicis likumdevējs.
Dabisko tiesību skola – uzsvars uz tiesību piemērotājiem. Pretstatā pozitīvo tiesību teorijai. Dabiskās tiesības ir pārvalsts, pārpozitīvās tiesības, kas nepamatojas uz valsts normatīvajiem aktiem. Izriet no cilvēka dabas. Ja pozitīvās tiesības neatbilst dabiskajām tiesībām, tad tās nav spēkā. Katram cilvēkam piemīt pamattiesības.
…