Kā spilgtākais pēdējā laika piemērs ir mināms fakts, ka 2013.gadā Latvijas Republikas Saeima, ratificējot tikai daļu no Eiropas Sociālās hartas 4.panta, ar savu rīcību atklāti paziņoja, ka valsts neatdzīst tās strādājošo iedzīvotāju tiesības uz pienācīgu atalgojumu, kas viņiem un viņu ģimenēm nodrošinātu pienācīgus apstākļus. Šo faktu apstiprina arī tas, ka valsts regulāri zaudē tiesas prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kurās valsts iedzīvotāji vēršas ar prasību tad, kad valsts (tās atbildīgo amatpersonu veidā) ir klaji ignorējusi kādu no šīs personas tiesībām. Nenoliedzami tas ir saistīts ar pastāvošo augsto korupcijas līmeni un zemo amatpersonu ētisko līmeni valstī, bet tās jau ir citas tēmas. …
