V. Šekspīra traģēdija „Romeo un Džuljeta” ir ļoti spilgta un emocijām bagāta. Tās galvenā tēma ir mīlestība un naids, kas nemitīgi mijas kopā ar traģisko un komisko. Traģēdijas beigās autors pievēršas arī dzīvības un nāves tēmai. Mūsdienās naids un mīlestība ir vieni no stiprākajiem cilvēces virzītājspēkiem. Manuprāt, ļoti svarīga ir ģimenes un sabiedrības tēma šajā darbā, jo ļoti spilgti ir aprakstīts naids cilvēku starpā un ģimenē.
Starp Veronas pilsētas bagātākajām dzimtām – Montekī un Kapuleti – valda sens naids, kura cēloņus vairs īsti neatceras neviens. Šis naids jau bērnībā tiek mācīts, pat kalpotāji izvairās no otras dzimtas. Traģēdijas pamatā ir stāsts par diviem jauniešiem, Romeo un Džuljetu, un viņu mīlu, kuru centās iznīcināt starp dzimtām valdošais naids. Jaunieši dabūja cīnīties ar apkārtējiem par savām jūtām, jo neviens šādu mīlu neatbalstīja. Viņu vecāki dzīvoja pēc naida likumiem. Gan Romeo, gan Džuljetas ģimenē bija nesaskaņas ar vecākiem, tādēļ viņi vairāk uzticējās mūkam Lorenco un Džuljetas auklei. …
