Administratīvās lietvedības stadijas administratīvo pārkāpumu lietās

Administratīvās lietas stadijas nozīmē Administratīvā procesa tiesību uzdevums ir reglamentēt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestāde un administratīvā tiesa izskata administratīvo lietu. No minētā izriet, ka administratīvā procesa tiesību izpētes objekts ir administratīvās lietas institūts un šā institūta izpētē ļoti veiksmīgi var sadalīt administratīvās lietas izskatīšanu padalām (stadijām). Teorijā ar administratīvās lietas izskatīšanas stadijām saprot administratīvās lietas virzību caur atsevišķiem valsts pārvaldes iestāžu un privātpersonu attiecību posmiem, katrā no tiem administratīvā procesa dalībniekam veicot noteiktu rīcību. Tieši ar stadiju palīdzību tiek paredzēta valsts pārvaldes iestādes perspektīvā rīcība, kad, izskatot administratīvo lietu, privātpersona var plānot savu turpmāko rīcību attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi.

Administratīvās lietas izskatīšanā var izdalīt šādas stadijas:
1) administratīvās lietas ierosināšanas stadija;
2) nepieciešamās informācijas iegūšanas stadija;
3) administratīvā akta izdošanas stadija;
4) administratīvā akta izpildes stadija;
5) administratīvā akta apstrīdēšanas stadija;
6) administratīvā akta pārsūdzēšanas stadija.

Katrā stadijā ir specifisks subjektu sastāvs, iegūstamā un izmantojamā informācija, izstrādājamie dokumenti, pieņemamie lēmumi un veicamās darbības. Daudzās stadijās var izdalīt posmus – darbību kopumu, kurām ir kāds stadijas iekšējais uzdevums. Kopā administratīvajam procesam ir četri līmeņi: darbības; posmi; stadijas; process kopumā. 1. Administratīvās lietas ierosināšanas stadija Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma administratīvo lietu iestādē ierosina: 1) uz iesnieguma pamata; 2) uz iestādes iniciatīvas pamata; 3) uz augstākas iestādes rīkojuma vai citas institūcijas ziņojuma pamata. Administratīvās lietas izskatīšana ir saistīta ar lietas piekritības un pakļautības noteikumiem, kas izriet no iestādei normatīvā aktā noteiktās kompetences.
Administratīvās lietas piekritība izriet no valsts pārvaldes kompetences sadalījuma starp nozaru valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām. Izvērtējot lietas piekritību, attiecīgajam valsts kalpotājam ir jāsaņem atbildes uz jautājumu:1. Vai iestādei ir tiesības risināt administratīvi tiesiskus jautājumus? …