Tiesnesim vispirms ir pamatīgi jāizpēta piemērojamais ārvalsts likums, nevis vispirms jāmeklē lex fori ietvertās starptautiski imperatīvās normas. Tas pats attiecas arī uz publiskās kārtības atrunu - tiesnesim ir jāsāk ar ārvalsts likuma izpēti, nevis ar tiesas valsts publiskās kārtības noteikumu izpēti, lai tādējādi rastu pamatojumu atteikumam piemērot konkrēto ārvalsts tiesību normu. Tiesnesis nedrīkst vienkārši kādai lex fori imperatīvai normai piedēvēt publiskās kārtības atrunas raksturu un uz šī pamata atteikties piemērot kādu ārvalsts tiesību normu. Ja tiesnesis, izpētot piemērojamās ārvalsts tiesību normas, konstatē, ka to piemērošanas sekas būs pretrunā ar Latvijas sabiedrisko iekārtu vai labiem tikumiem, tad viņam būtu jāatsakās šādas normas piemērot un jāpiemēro lex fori, tas ir, Latvijas likums.”
