Pilnvarojuma līgums ir praksē nozīmīgs līgums, jo ikdienas dzīvē, kā arī tiesiskajā un ekonomiskajā apritē bieži rodas nepieciešamība uzdot savu lietu kārtošanu kādai citai personai. Citas personas iesaistīšanai var būt dažādi iemesli, piemēram, pilnvarotāja prombūtne, nepietiekama kompetence, saimnieciska uzņēmuma īpašnieka nespēja personiski pārzināt savus darījumus to lielā skaita dēļ.
Parasti neatšķir uzdevuma līgumu no pilnvarojuma ( arī kodeksā-2289.p.), bet patiesībā starp šiem institūtiem ir liela juridiskā atšķirība. Uzdevums pēc savas būtības ir romiešu saistību tiesību mandatum, pilnvarojums pēc savas būtības ir pilnvaras akts, kura mērķis-dot iespēju uzdevuma ņēmējam izpildīt uzdevuma devēja uzdevumus juridiskajā laikā attiecībā pret trešām personām, piemēram, nopirkt namu uzdevuma devēja vārdā. Tādēļ saprotams, ka uzdevums regulē pušu iekšējos statusus, bet pilnvarojums- uzdevuma izpildītāja tiesisko darbību attiecību pret trešajām personām un saskaņā ar to attiecas uz ārējo pusi.…
