Lēņu tiesības un tās sistēma tiek uzskatītas par viduslaiku fenomenu, kas izveidojās 8. gs Francijas teritorijā un par šīs sistēmas izveidotāju tiek uzskatīts Kārlis Martels ( 668.741.) no Karolingu dzimtas. Viņam nākot pie varas, ka visi finansu resursi ir izsmelti, tāpēc Martels, lai nosargātu valstisko esamību sāka sekularizēt baznīcas īpašumus, kur jaunie apdāvinātie kļuva par apakšīpašniekiem, bet virsīpašnieks palika prelātiem. Par šī baznīcas īpašumu nodošanu vasalitātē, Karolingi noteica kompensāciju jeb nodokli dubultās desmitas apjomā no izlēņotās zemes ienesīguma, tādejādi valsts varēja nostiprināt armiju ,nepārkāpjot kanoniskās tiesības.
Par nākamo soli kļuva vasalitātes savienošana ar benificiju, līdz ar to minētie jēdzieni kļuva par lēnu attiecību izveidošanu. Pamazām lēņu sistēma sāka iesakņoties arī valsts pārvaldē, kur sekas bija – amatu izlēņošana.
Lēnu tiesības regulēja ne tikai publiskās attiecības, bet arī privātas. Privātajā tiesību sfērā lēnu tiesības bija cieši saistītas ar ģimenes, lietu un mantošanas tiesībām.
Livonijas bruņinieku tiesības skaidri paredzēja, ka zeme varēja piederēt vairākām personām dažādās pakļautības pakāpēs. Pastāvēja 2 pakāpes:…
