-
Lietu tiesības
Tātad CL ir uzskaitīti to izpirkuma tiesību gadījumi, kad šīs tiesības rodas uz likuma pamata:
1. izpirkuma tiesības uz likuma pamata rodas aizskarto pirmpirkuma tiesību gadījumā.
2. ēku īpašnieka un zemes īpašnieka attiecību gadījumā, ja viens no tiem atsavina tam piederošo īpašumu.
3. likums paredz izpirkuma tiesības līdzmantiniekiem.
4. Izpirkuma tiesības var nodibināt ar līgumu, ko atsavinātājs (nekustamā īpašuma īpašnieks) noslēdz ar izpircēju.
5. Izpirkuma tiesības var tikt nodibinātas arī ar mantojuma līgumu.
Savukārt, nodibinot izpirkuma tiesības ar testamentu, testators norāda legatāru, kuram ir izpirkuma tiesība, ja mantinieks pārdotu nekustamo īpašumu nevis šim legatāram, bet kādai citai personai.
Izpirkuma tiesība nav pielaižama visos atsavināšanas gadījumos, bet tikai tajos, kad izpircējam iespējams pilnīgi atlīdzināt ieguvējam visu to, ko tas samaksājis vai kas tam vēl jāsamaksā par iegūto mantu. Kad nekustamu īpašumu dāvina vai atsavina pēc izlīguma, vai maina, izpirkuma tiesība nav pielaižama. Kad nekustamu īpašumu pārdod izsolē piespiedu kārtībā, izpirkuma tiesību nevar izlietot.
Tieši tāpat kā pirmpirkuma tiesības neattiecas uz maiņas, dāvinājuma, izlīguma un piespiedu pārdošanas (izsoles) darījumiem, tā arī izpirkuma tiesības nav iespējams realizēt minēto kategoriju darījumos.
Turklāt persona, kurai pieder izpirkuma tiesības, nevar to atdot nevienam citam, un tai, ja pretinieks to prasa, ar parakstu jāapstiprina, ka viņa izpērk vienīgi sev un savā labā.
"Izpirkuma tiesību izlietošanas termiņš ir 1 gads no brīža, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz jaunā ieguvēja vārda. "
…
LIETU (ĪPAŠUMA)TIESĪBAS. TEMATI: 1. LIETU TIESĪBU RAKSTUROJUMS UN VISPĀRĒJIE JĒDZIENI 2. ĪPAŠUMA IEGŪŠANA UN IZBEIGŠANĀS 3. ĪPAŠUMA TIESĪBU APROBEŽOJUMI 4. TIESĪBAS UZ SVEŠU LIETU (SERVITŪTI) 5. ĶĪLAS TIESĪBAS 6. IZPIRKUMA TIESĪBAS. 1. TEMATS Lietu tiesību raksturojums un vispārējie jēdzieni 1.Lietu tiesību jēdziens un iedalījums 2.Valdījuma pazīmes un valdījuma veidi 3.Valdījuma iegūšana un izbeigšanās 4.Īpašuma jēdziens un īpašuma tiesību saturs 5.Īpašuma tiesību aizsardzība (aizstāvēšana) 1. Lietu tiesību jēdziens un iedalījums. Lietu tiesības ir CT normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietu. Lietu tiesībām ir absolūts raksturs t.i., ka lietu tiesībās atšķirībā no saistību tiesībām nav tiesību un pienākumu no abām pusēm, jo vienai pusei ir tikai tiesības un otrai tikai pienākumi. Saistību tiesībās ir relatīvs raksturs ( noteikts dalībnieku skaits). Lietu tiesību objekts ir lietas – tās ir ķermeniskas un bezķermeniskas. Pār šiem objektiem var nodibināt dažādas lietu tiesiskās attiecības Lietu tiesību iedalījums, tie ir atsevišķi institūti: 1.Valdījums – var piederēt gan īpašniekam, gan ne īpašniekam. 2.Īpašums – īpašniekam piešķir pilnu varu pār lietu. 3.Lietu tiesības uz cita lietu – tiesības uz svešu lietu. 4.Ķīlas tiesības – tiesības uz svešu lietu. 2.Valdījuma pazīmes un valdījuma veidi. Valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Valdījumam ir nepieciešamas divas pazīmes: 1. lietas faktiskā atrašanās valdītāja rokās, 2. valdītāja nodoms lietu paturēt sev, t.i., rīkoties līdzīgi kā īpašniekam, bet vēl viņš nav īpašnieks. Turētājs – nav gribas rīkoties ar šo lietu, bet ir faktiskā vara pār to. Valdīt var ne tikai ķermenisku, bet arī bezķermenisku lietu. Valdīt var tikai tādu tiesību(bezķermenisku lietu), ko var ilgstoši vai atkārtoti izlietot. Valdījumu iedala: 1. pēc objektīvām pazīmēm (CL 909.p.) 1)tiesīgs – iegūts likumīgā ceļā (atrasta manta) 2)prettiesīgs - ir katrs valdījums, kas iegūts vardarbīgi, vai slepenībā no tās personas, no kuras varētu sagaidīt iebildumus. 2. pēc subjektīvā pazīmēm (CL 910.p.) 1)Labticīgs - ir tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu, kā viņam 2)ļaunticīgs – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam. CL 918. Katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais. Katru valdījumu likums aizsargā. Katrs drīkst aizsargāt savu valdījumu no jebkāda ierobežojuma vai traucējuma, pat ar varu, ja vien pēdējo (varu, spēku) izlieto nekavējoties un likumā atļautas pašaizstāvības robežās. Prasību par valdījuma traucēšanu vai atņemšanu var celt gada laikā, pēc kura notecējuma prasības tiesība izbeidzas ar noilgumu. Gadījumos, kad valdījums atņemts slepeni, vai valdītājam prom esot, gada laiks skaitāms no tā brīža, kad valdītājs dabūjis zināt par valdījuma atņemšanu. .......
