Te arī ir savas nianses, viss atkarīgs no cilvēka, jo ir cilvēki kuri viegli padodas un sapārot, ka nav vērts konfliktēt un otri līdz asinīm cīnīsies, jo nevares padoties un zaudēt cīņu un savu cieņu. Viens manuprāt no labākiem variantiem ir kompromiss, abi dalībnieki atrod savstarpēju zelta vidus kuru katrs varēs realizēt savas idejas vai pretenzijas daļu. Tādejādi saskaņojot savas intereses un katrs būs apmierināts. Bet tas ari ne vienmēr var nostrādāt, jo ne katrs velēsies piekāpties. Bieži cilvēki nevēlas meklēt kompromisu, bet grib realizēt savu ideju. Pēdējais bet ne pēc nozīmes modelis, kā var atrisināt darba konfliktu, kad katra konfliktējoša puse realizē savu ideju ja atrodas jauni resursi, vai ja konfliktu atrisina uz kādas trešās puses rēķina.
Manuprāt katrai situācijai ir savs modelis un jārīkojas atbilstoši tai, jo ne katram konfliktam var derēt jeb kurš modelis. Kā arī viss atkarīgs no cilvēkiem vai grupām kas konfliktē, un tad jāpiemēro atbilstošu modeli. Zinot kādi mēs esam, nekad nebūs viss ideāli, cik daudz cilvēku, tik daudz ir viedokļu un vērtību. Galvenais mācēt pieņemt citus cilvēkus kādi viņi ir, jo mēs nekad nevarēsim viņus mainīt.
…
