Kultūrautonomijas pastāvēšana nacionālās valsts ietvaros nav nekas principā jauns un neparasts. Šāds tautību jautājuma izkārtojums ir jauno laiku demokrātijas neatņemama sastāvdaļa.
Demokrātiskā nacionālā valstī etnisko minoritāšu kultūras dzīves iespējamība veicina dažādu tautību cilvēku savstarpēju sapratni. Valstiski orientēta kultūra un minoritāšu kultūra nav konkurējošas, ja pēdējā neizvēršas tādā apmērā, ka sāk nomākt oficiālo kultūru. Šī problēma pašlaik nav aktuāla tā iemesla dēļ, ka minoritāšu kultūras spriegums ir ievērojami zemāks nekā latviešu dzīves piesātinājums ar nacionālās kultūras vērtībām. Tas tomēr nenozīmē, ka latviešu nacionālās kultūras dzīves intensitāte ir augsta. …
