Civiltiesisko normu uzdevums ir nodrošināt noteiktu kārtību privātajās attiecībās, aizsargāt šo attiecību dalībnieku subjektīvās tiesības un intereses. Tiesību normām ir gan regulēšanas, gan aizsargāšanas funkcijas, un likuma priekšrakstu ievērošanu nodrošina gan tiesisko attiecību dalībnieku apzinīga attieksme pret saviem pienākumiem un citu tiesībām, gan valsts piespiedu līdzekļu pielietošanas iespējamība, gan arī šo līdzekļu pielietošana. Strīdi vai konflikti, kas rodas saistību attiecībās, ir izskatāmi un izspriežami tiesā, bet tiesas spriedumi izpildāmi likumā noteiktā kārtībā, vajadzību gadījumā ar tiesu izpildītāja piedalīšanos. Civillikumā nav ietvertas procesuālas normas, bet uzmanība pievērsta vienīgi atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, kad tiesību aizsardzība ir atļauta pašpalīdzības vai pašaizsardzības veidā.
Tiesību aizsardzība bez tiesas starpniecības izņēmuma no vispārīgā tiesas ceļa veidā atļauta kā pašaizstāvība vai kā pašpalīdzība. Pašpalīdzība aizstāvība ir, lai novērstu mēģinājumu prettiesīgi grozīt pastāvošās attiecības, piemēram, mēģinājumu atņemt kādam viņa turējumā esošu lietu, bojāt svešu lietu, kaitēt personas veselībai, neaizskaramībai, dzīvībai. …
