Tiesību piemērošana ir valdonīga kompetentu orgānu un personu darbība pie individuālā lēmuma sagatavošanas un pieņemšanas juridiskā lietā, balstoties uz juridiskiem faktiem un konkrētām tiesību normām. Tāpat tiesību piemērošanu var uzskatīt par individuāli tiesisku darbību, kas ir vērsta uz juridisku lietu izskatīšanu, kuras rezultātā tiesiskā darbība iekļaujas individuālos priekšrakstos.
Tādejādi valsts realize divas funkcijas:
1)organizē tiesību normu priekšrakstu izpildi;
2)aizsargā tiesības no pārkāpuma.
Balstoties uz šim funkcijām, tiesību piemērošanai var izdalīt divas formas – operatīvi izpildošā un tiesībaizsargājošā. Tiesību piemērošana ir gan tiesību realizācijas forma, gan tiesību normas realizācijas stadija.
Tiesību piemērošanas priekšnosacījumi izpildās, ja:
tiesību subjekti nepilda viņiem uzliktos pienākumus;
pastāv strīds par subjektīvajām tiesībām;
noticis tiesību pārkāpums, par kuru valsts likumdošanā ir paredzēts sods;
konkrētas personas nevar realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus;
Šādos gadījumos nepieciešama iejaukšanās no valsts puses. …
