-
Organiskais kurināmais un apkārtējās vides aizsardzība
Mūsdienu sabiedrībā ļoti nozīmīgu vietu enerģijas apritē aizņem atklātie un daudz pētītie siltuma dzinēji, un to darbināšanai vajadzīgā degviela, kas sadegot ražo nepieciešamo siltuma daudzumu. Šo pārspriedumu es vairāk tomēr vērsīšu negatīvā virzienā, jo organiskā kurināmā ietekme uz apkārtējo vidi kļūst nekontrolējami liela un, lai cik grūti to ir atzīt, lielākajā daļā procesu un aktivitāšu, kur tas tiek izmantots tas rada negatīvas, pat katastrofālas problēmas. Degviela, kas ražo nepieciešamo siltumu ir organiskais kurināmais: akmeņogles, dabasgāze, nafta un tās pārstrādes produkti. Šie dabas resursi ir ierobežoti uz Zemes un pieskaitāmi pie resursiem, kuri neatjaunojas. Mēs neviens nevaram pateikt cik daudz šo resursu ir uz Zemes un, cik ilgam laikam tie pietiks. Bet tas negatīvais visā šajā „stāstā” ir tas, ka organiskajam kurināmajam sadegot, rodas dažādi atkritumi, kas piesārņo zemi, ūdeņus un atmosfēru, līdz ar to ietekmē visa dzīvā (cilvēku, dzīvnieku un augu) eksistenci uz Zemes.…
Ar aizrautību vēlētos stāstīt cik pozitīvu devumu 19. gadsimta izcilie zinātnieki devuši sabiedrībai un pasaulei veicot pētījumus un atklājot aizvien jaunas lietas un tehnoloģijas, tā modernizējot un atvieglojot dzīvi cilvēkiem uz pasaules. Bet dzīve laika gaitā pierāda pretējo. Ir kāds spilgts sengrieķu dižciltīgā citāts: „Vienkāršība ir labklājības pamats”. Būtu pat ļoti jauki, ja šis citāts darbotos mūsdienu sabiedrībā, bet diemžēl vienkārši vairs neko nevar izdarīt, viss ir tik ļoti sarežģīts, ka vienkāršot to ir grūti, reizēm pat neiespējami. Liela daļa cilvēku un viņu kontrolēto uzņēmumu komerciālie nolūki neievēro nekādas fiziskās, garīgās un ētiskās vērtības sabiedrībā un cenšas nedomāt par dzīvi nākotnē, cer tikai uz to, ka viss būs labi. Šīs ievadfrāzes attiecās arī uz šīs esejas būtību.