Jau senos laikos darba vadītāji saprata, ka, lai darbinieki veiktu savu darbu efektīvi un kvalitatīvi, tiem nepieciešams kāds stimuls, iemesls, lai to darītu. Par šādu stimulu ilgu laiku tika uzskatīts ēdiens, vēlāk jau nauda, bet, attīstoties vadības teorijai, zinātnieki rūpīgāk un dziļāk sāka pētīt šo tēmu, jo nebija vienotas atbildes uz jautājumu – kas motivē cilvēku strādāt.
Tā visa rezultātā mūsdienās jau ir izstrādās daudzas teorijas, kas visas cenšas rast izskaidrojumu un atbildes uz daudziem jautājumiem, saistītiem ar darbinieku motivēšanu. Katrā no tām ir kāds izskaidrojums, pareizāks vai kļūdaināks, bet tie visi kopā rada vienotu priekšstatu par to, kas ir motivēšana, kāda ir tās loma organizācijas efektīvā vadīšanā un kā tā var ietekmēt darba produktivitāti, kvalitāti, dažādus sociālos rādītājus un organizācijas mikroklimatu kopumā.
Skaidrs ir viens, ka nav vienota standarta darbinieku motivēšanai veikt darbu efektīvi un piedalīties organizācijas mērķu sasniegšanā. Katrā konkrētā situācijā jāizvēlas vispiemērotākais darbinieku stimulēšanas paņēmiens, lai tie efektīvi strādātu organizācijas mērķu labā. Cilvēki ir ļoti dažādi un tikpat dažādas ir to vēlmes un vajadzības, tāpēc nepieciešamas dažādas motivēšanas pieejas katram darbiniekam. …
