-
Eksāmena atbildes. Civiltiesības. Saistību tiesības
10. Saistību tiesību rašanās. Vienpusēja atkāpšanās no līguma
Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par
labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
ST regulē mantisko attiecību dinamiku. ST pats galvenais ir nevis stāvokļa konstatējums, bet
pienākums saistību izpildīt un pats izpildes process.
Saistību tiesības atšķirībā no Lietu tiesībām nav absolūtas. Tas nozīmē, ka saistību tiesībās attiecības nodibinās starp konkrētām personām un šīm personām noteiktās tiesības un pienākumi ir abpusēji. Saistību tiesības rodas:
1. no tiesiska darījuma (vienpusēja, divpusēja, daudzpusēja) – divu vai vairāku personu vienošanās par saistību nodibināšanos, grozīšanu vai izbeigšanos;
2. ar kādas personas nelikumīgu rīcību, jeb neatļautu darbību (nodara zaudējumu vai kaitējumu personai)(līguma pārkāpums);
3. ar zināmām attiecībām, kuras pēc likuma rada saistību izcelšanos (līdzīpašnieku, vai arī līdzmantinieku attiecības)(uz likuma pamata).
Atsevišķos gadījumos saistības rodas arī uz tiesas sprieduma pamata. Piemēram, tiesa izlemj jautājumu par līgumstrīdu, ja puses nevar vienoties par atsevišķiem līguma noteikumiem (termiņiem, % likmēm u.t.t.). Saistības viena no raksturīgākajām īpatnībām ir tā, ka jebkura tiesiska saistība darījuma dalībniekiem ir jāpilda. Izpilde saistās ar lietas nodošanu, pakalpojuma vai darba veikšanu un samaksu. Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.
Visvairāk saistības rodas uz līguma pamata.
Vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
…
4. Personisko aizskārumu civiltiesiskās sekas – to kopējās un atšķirīgās īpatnības. Personiskais aizskārums – tas ir personas nemateriāls aizskārums. Piemēram, morālais kaitējums, goda un cieņas aizskaršana. Izskatot morālā kaitējuma nodarīšanas un kompensācijas problēmas, būtu atzīmējams, ka tikpat svarīgs kā personu materiālais zaudējums, veselības apdraudējumi un dažādu noziedzīgo nodarījumu sekas ir arī morālo jeb personisko nemantisko tiesību aizskārums. Ar personisko kaitējumu saprotot kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm. Pie tam arī juridiskajai personai (komersantam) ir tiesības uz atlīdzinājumu par personisko kaitējumu, ja tas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām. Savukārt morālais kaitējums tiek definēts kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums.
Aplūkoti jautājumi: 1. Civiltiesiskās atbildības par neatļautu darbību veidi un apmērs; tās piemērošanas pamati un priekšnosacījumi. 3. Līgumu brīvības princips un tā juridiskie un faktiskie aprobežojumi. Valsts iejaukšanās izpausmes, formas. 4. Personisko aizskārumu civiltiesiskās sekas – to kopējās un atšķirīgās īpatnības. 5. Tiesiska darījuma būtība, izpausmes forma. 7. Procenti un to aprobežojumi. Līgumsods. Atšķirības un piemērošanas praksē īpatnības. 8. Pirkuma līguma būtība, veidi. Pirkuma līguma norobežošana no piegādes līguma. 6. Saistību kopdalībnieki – solidāras saistības, subsidiāras saistības, regresa prasība. 9. Gribas īstuma ierobežojumi (maldi, viltus,spaidi). Maldības, viltus un spaidu ietekme uz tiesiska darījuma spēkā esamību. 10. Saistību tiesību rašanās. Vienpusēja atkāpšanās no līguma.
