-
Motivēšanas teorijas
Secinājumi
1. Motivācija ir dinamisks process, kurš, pielietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē indivīda un organizācijas izvirzīto mērķu sasniegšanu.
2. Motivācijas koncepcija piedāvā to, kā cilvēki ir gatavi izpildīt savu darbu atkarībā no tā apmierinājuma līmeņa un atalgojuma, lielākā daļa neatšķiras no uzvedības, bet no organizācijas locekļiem.
3. Motivācijas teorijas ir dažādas, kā arī dažādas pieejas motivācijas jautājuma risināšanai, kas tiek iekļauts darbinieku novērtēšanas procesā, kura laikā tiek konstatēta motivācija darbam, kā arī cilvēku apmierinātība ar darbu.
4. Lai darbinieks justos apmierināts ar dzīvi un darbu, liela nozīme ir gan organizācijas vadītājam, gan pašam darbiniekam.
5. Vadītājam jācenšas pielāgoties saviem darbiniekiem, atrast pareizās stimulēšanas metodes, savukārt darbiniekiem jācenšas pielāgoties saviem darbabiedriem un vadībai.
6. Visas motivēšanas teorijas ir atšķirīgas, tomēr tām ir kas kopīgs – sasniegt darbinieku personiskos mērķus un organizācijas mērķus.
…
Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus. Motivēšana sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Motivēšanas procesā darbinieki izvēlas kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu personīgos mērķus. Mērķi, pēc kuriem cilvēki tiecas, var būt gan materializēti – nauda, paaugstinājums darbā -, gan arī abstrakti – pašapliecināšanās, gandarījums par veicamo darbu. Organizācijas vadītāji parasti cenšas atrast drošu saikni starp personāla motivēšanu un tai sekojošu efektīvu darbību organizācijas labā, tādā veidā panākot harmoniju starp individuālajiem un organizācijas mērķiem. Motivēšanas uzdevums ir veidot un apmierināt cilvēku dzīves vajadzības. Motivācijas metodes jāizvēlas, vadoties no cilvēka socializācijas un individualizācijas pakāpes, veidojot metožu kombinācijas. Motivācijas teorijas un to izmantojums praksē ir visai plašs.